Krāsas

Cepiet biešu sulu. Jau atkal esat pieteikusies brīvprātīgi izcept maizītes vasaras ballītei, un tagad jūs sāk pārņemt raizes. Ko gan jūs pasniegsiet šoreiz? Franču maizi? Nē, to jūs izcepāt pagājušajā gadā. Raudzētās mīklas lauku maizi? Nē... paldies, tas prasa pārāk daudz laika. Biešu maizi??? Tai piemīt koša krāsa, tā ir radoša un visu skatieni būs pievērsti jūsu cienastam, bet jūsu seja staros sajūsmā. Jūsu maizei būs sarkana garoza (apmēram 1 cm) un dzeltens vidus. Un neraizējieties par biešu garšu - milti novērš īpatnējo garšu. Tāpat kā jūsu maize aizēnos pašu pasākumu.

Dabisks sārtums
Ja vēlaties savai marcipāna cūciņai piešķirt īsti rozīgu nokrāsu, mākslīgās augļu krāsvielas vietā izmantojiet biešu sulu. Tā ir lētāka un dabiskāka. Un, ja šodien esat rozā noskaņojumā, cepot kūciņas ar pildījumu, varat tām pievienot vienu tējkaroti biešu sulas - tā piešķirs patīkami rozā nokrāsu - ideāli piemērotu princeses desertam.

Noskalojiet tos aukstā ūdenī. Svaigi dārzeņi pēc savas dabas ir daudz trauslāki. Ja kaut neilgu laiku uzglabāsiet tos siltumā, tie zaudēs savu garšu, svaigumu, kraukšķīgumu, krāsu un vitamīnus. Un kurš gan vēlas pasniegt viesiem armijas zaļganpelēkās krāsas dārzeņus ar nepietiekamu daudzumu A, B, C, D un E vitamīnu? Tāpēc nākošreiz, gatavojot dārzeņus, piemēram, cukurzirņus, izmēģiniet šādu paņēmienu: īsu brīdi vāriet verdošā ūdenī. Izņemiet no katla un noskalojiet ar aukstu ūdeni vai ļaujiet īsu brīdi ledus peldei. Kad viesi būs izdzēruši savu pirmo dzērienu un būs pienācis laiks aicināt tos pie galda, uzsildiet zirņus vēlreiz. Visi zaļie dārzeņi, kas satur hlorofilu (izņemot burkānus, sīpolus, tomātus un citus krāsainos augļus), ir jāuzkarsē pēdējā brīdī.

Hlorofils. Kas?
Zaļumi ir ēdiens, kurā ir vismazāk kaloriju un cukura, bet ir augstākā uzturvielu vērtība. Zaļie ēdieni aptver visu, sākot no vienšūnas aļģēm līdz augiem, un tiem ir kopēja viena lieta: hlorofils. Tieši hlorofils piešķir augiem to zaļo krāsu un ir uzskatāms par augu asinīm.

Vienkārši pievienojiet tinti. LAIMĪGĀS! Meiteņu sestdienas vakara ballīte. Ir pienācis laiks mums, meitenēm, aprunāties un nodoties priekiem! Tikai, lai uzklātu galdu 12 skaistākā dzimuma pārstāvēm, nepieciešams mazliet sagatavoties. Kaut arī meiteņu draudzība šķiet ļoti tuva, tiklīdz sākas sarunas par to, vai vīriešiem piestāv stringa biksītes, viņas neapzināti pievēršas jūsu lietām - mājai, ēdienu izvēlei, augiem, putekļiem. Tāpēc kādēļ gan nepasniegt melnu rīsu ēdienu, lai tādā veidā iemantotu visu viņu uzmanību? Tas ir tik vienkārši. Pievienojiet rīsiem nedaudz kalmāra tintes (to var iegādāties austrumu ēdienu veikalā; var izmantot arī pie makaroniem).

Ienaidnieki? Izšļāc tinti vai maina dzimumu
Kad kalmārs nobīstas, tas no mutes izšļāc tintei līdzīgu šķidrumu, lai tā aizsegā liktu ienaidniekam padoties. Ja šāds manevrs neizdodas, kalmārs spēj ātri mainīt krāsu, ķermeņa formu un kustības veidu. Mazs kalmāru tēviņš spēj izmainīt savu izskatu tā, lai atgādinātu pavisam nevainīgu mātīti. Un, kā zināms, meitenēm taču nedrīkst sist.

Vāriet pienā. Ziemassvētku vakariņas strauji tuvojas. Esat nolēmusi pagatavot pīles cepeti medus glazūrā ar svaigiem dārzeņiem un sarkanvīna mērci, darbs jau rit. Pīles cepetis jau ir noklāts ar glazūru. Arī kartupeļi un sarkanvīna mērce jau ir gatava. Mazie burkāni un brokoļi jau vārās. Jums atlicis vien sagatavot ziedkāpostus, ar kuriem plānojat izdekorēt Ziemassvētku ēdienu, gluži kā izrotājot ar mazām sniega piciņām. Sniedzam jums ieteikumu, kā pagatavot tiešām baltas sniega pikas, nevis tās, kas viegli iekrāsojušās pēc tam, kad suns, atklāti sakot, uz tām atvieglojies. Rīkojieties šādi. Vāriet ziedkāpostus ūdenī, kuram pievienotas divas ēdamkarotes piena. Šādi vārot, ziedkāposti kļūs sniegbalti.

Fui! Vārīti ziedkāposti
Gatavošanas laikā no ziedkāpostiem izgaro nepatīkama smarža. Vārīšanas laikā pievienojiet šķēli sausas maizes vai šķipsnu dzeramās sodas - tas mazinās nepatīkamo aromātu.

Uzspiediet uz tās mazliet citrona sulas. Kukurūzu sākotnēji audzēja kā barību vistām. Varbūt šī iemesla dēļ vairāki kukurūzas veidi neizskatās pārāk interesanti, pēc izskata blāvi dzeltenā krāsā. Vistas, protams, nav tik izvēlīgas. Tām vienalga, vai kukurūza ir balta vai dzeltena. Ja esat kaut nedaudz izvēlīgāka nekā mūsu spalvainie draugi, apmēram vienu minūti pirms kukurūza ir izvārījusies, pievienojiet vārošajam ūdenim vienu tējkaroti citronu sulas. Sula padara kukurūzu ārkārtīgi pievilcīgu tā vien gribas tajā iecirst savus zobus.

Sāls padara kukurūzu cietu
Vārot kukurūzas vālītes ūdenī, neiesakām pievienot sāli, jo tas padara kukurūzu cietu. Pagaidiet, līdz kukurūza ir izvārījusies vai izcepusies tikai tad pievienojiet sāli. Izkausējiet uz kukurūzas mazliet sviesta un pasniedziet to kā svaigu vasarīgu ēdienu.

Iesitiet mīklā sāli. Izklausās pazīstami? Neatkarīgi no tā, cik daudz mīlestības un labas enerģijas esat ieguldījusi cepumu mīklas sagatavošanā, beigās tā tik un tā var neizdoties. Un tieši tāpēc katru reizi nākas atzīt, ka vīramātes pašas ceptie cepumi allaž ir gardāki nekā jūsējie. Jūs, protams, ar šo faktu varat sadzīvot, tomēr, ja sajūtat sevī vajadzību apliecināt arī savas spējas, nākošreiz, kad cepsiet cepumus, kuļot olas, pievienojiet mazliet sāls. Šādi iespējams panākt, lai nākošreiz, kad jūs apciemo negaidīti viesi, cepumi traukā izskatītos zeltaini. Turklāt starp ciemiņiem varētu būt arī jūsu vīramāte.

Garlaicīgi cepumi? Izdekorējiet tos ar mētrām
Gadījumā, ja pie durvīm pēkšņi klauvē ciemiņi un viss, ko varat viņiem piedāvāt, ir parasti cepumi, nekrītiet izmisumā. Uzsijājiet uz cepumiem mazliet pūdercukura un izrotājiet tos ar mētru lapām, citronmelisu, svaigām ogām vai jebko citu, kas kaut nedaudz padarīs cepumus krāšņākus. Atcerieties, ka pūdercukurs strauji uzsūc apkārtējo vielu krāsu. Tāpēc pievienojiet svaigas ogas un citus mitrus dekoraugļus pēdējā brīdī.

Jo dzeltenāks, jo labāks. Kā teikts vecā parunā, nespried par grāmatu pēc tās vāka. Tas pats attiecas arī uz olām. Olu čaumala nepasaka neko par olas kvalitāti, garšu vai uzturvērtību. Neatkarīgi no tā, vai olas čaumala ir balta, brūna, dzeltena vai pelēka, viss ir atkarīgs tikai no vistas šķirnes un ģenētiskā mantojuma. Ja vēlaties noskaidrot, vai jums ir trāpījusies “zelta ola” - pirmās šķiras augstas kvalitātes ola -, jums ir jāskatās zem čaumalas. Sasitiet olu (iesakām to vispirms nopirkt). Olas dzeltenums ir kvalitātes rādītājs, tas ir atkarīgs no barības un apstākļiem, kādos vista tika audzēta. Jo dzeltenāks, jo labāk.

Citrons iesūc dzeltenumu
Vai ir gadījies traukā ar olu baltumu pamanīt mazliet dzeltenuma? Nav nekādas vajadzības to momentā mēģināt izņemt un sviest laukā. Vienkārši iepiliniet traukā pāris pilienus citronu sulas un tad varat sakult olu baltumu kā parasti.

Dodiet tiem mazliet padzerties. Lielākā daļa no mums zina, ka uzpilinot mazliet citronu sulas uz svaigas ābola šķēles, tā nepaliek brūna (ja jūs to nezinājāt, uzskatiet to par papildus padomu). Tomēr, ko darīt ar banānu šķēlēm, kas līdzīgi kā āboli pēc laika sāk kļūt brūngani (un brūnas banānu šķēlītes uz kārtainās kūkas nekādi neiederas). Atbilde: dodiet tiem mazliet padzerties. Ja vēlaties, lai ballīte būtu mazliet jautrāka, piesūciniet banānus ar nedaudz šerija. Varat izmantot arī mazliet ananasu vai citronu sulas..

Banāni uz jūsu dzimšanas dienas kostīma? Banānu traipi ar laiku pārvēršas brūnos plankumos, jo augļa sula oksidējas. Žēl. Vienīgais, ko varat darīt, ir apslacīt plankumus ar mazliet šķidruma. Uzsmidziniet uz plankuma mazliet glicerīnu un ļaujiet tam ievilkties aptuveni 10 minūtes. Pēc tam nomazgājiet ar vārītu ūdeni, kas ir atdzisis un kļuvis remdens. Varat izmantot arī siekalas. Saka, ka siekalas neļauj oksidēties - tikai nevajag spļaut uz banāniem!